Kategorija ‘Latvija’

Ceļā uz Islandi 2.

Esmu slinks, zinu. Tie ieraksti top tīīīk lēni. Pēdējā ierakstā paliku momentā, kur devos uz Kopenhāgenas B termināli. Izrādās, biju izvēlējies lielisku laiku. Aptuveni 1:20 h pirms izlidošanas. Nodevu bagāžu bez rindas, apēdu pēdējās dessiermaizes un devos uz drošības pārbaudi. Arī tur bez rindas, cauri tax-free veikaliem (vajadzēja kādu lēto polšu iegādāties, jo kā vēlāk izrādīsies Islandē piedzerties ir ļoooti neizdevīgi). Pa ceļam uz vajadzīgajiem vārtiem ieraudzīju skaistu Icelandexpress reklāmu un jau iztēlojos kāda varētu būt Islande. Interesantākais, ka lidojot uz šo salīdzinoši attālo valsti man nebija nemazākais priekšstats par to kā tur varētu būt un labi vien ir, jo tā kā vajadzētu būt bieži nemaz nav, līdz ar to nesanāk vilšanās, bet gan patīkams pārsteigums. /liriskās atkāpēs beigas/ Man vispār nav atkāpju, tikko tikai pamanīju. Arī teksts nav centrēts vai kā citādi formatēts.

Bez tā, ka lidojot lidmašīnā un “Iceland travel guide” atrodu veselu atvērumu par manu nākamo darba vietu nekas interesants nenotiek. Diez cik maksā vesels atvērums AirBaltic travel guid’ā? Kā vēlāk izrādās Vikingu hotelim jau ilgus gadus ir reklāma abos aviokompāniju travel guidos – Icelandexpress un Icelandair. Principā hotelis reklamējas diezgan “kruta” – gan dažādos guid’os, gan TIC mājaslapu augšgalos boldētiem burtiem, gan bukletos, kartēs… Nezinu cik daudz naudas tiek tērēts, bet domāju, ka summa ir salīdzinoši liela. Nolaižoties Islandē ir tāda jocīga sajūta, no sākuma ir okeāns, kur skrejceļa nav…, tad parādās zeme, pareizāk sakot klinšaini pauguri bez ceļiem, mājām un cilvēkiem – arī tur nav skrejceļa, vai kādas civilizācijas pazīmes, taču neskatoties uz visu šo lidmašīna turpina nolaišanos un tev tāds WTF? līdz pēdējā brīdī parādās mazs žodziņš un skrejceļš – ir tāds Yeeahh, pilots tomēr nav piedzēries. Tālākais jau tāpat kā jebkurā citā lidostā – bagāža, izejas meklēšana un biļetes pirkšana sabiedriskajam transportam. Pērkot biļeti kasieris paprasa, kur es apmetīšos un nosaucot vietu uzreiz atzīmē sarakstā, kuru vēlāk nodod autobusa šoferim. Sabiedriskais transports ir aukstā līmenī – autobusi jauni un moderni, visi runā angliski, šoferis laipni papļāpā un ieliek koferi, vajadzīgajā vietā apstājas un norāda virzienu, kurā doties. Nenokļūt no lidostas vajadzīgajā vietā ir praktiski neiespējami. Šeit arī mana ceļošana apstājas, ja neskaita pārdesmit metru iešanu no autobusa pieturas līdz hotelim. Aptuveni tā viens latvietis atbrauca ERASMUS praksē uz Islandi.

Ceļā uz Islandi.

Īsumā: brokastoju Valmierā, pusdienoju Slampē, vakariņoju Kopenhāgenā.

Garumā (?): Sestdien, 22. maijā bija visai gara  braukāšana. Valmiera – Rīga – Tukums – Slampe – Rīga – Lidosta – Hostelis Kopenhāgenā. Ap 11:00 biju mājās un sakravāju sarkano koferīti. Pa lielam paņēmu to, kas man likās tas piemērotākais un ar BumburJāņa aizlienēto mašīnu devos uz Rīgu. Miega trūkums organismā lika par sevi manīt, tāpēc pa ceļam nācās sevi ‘iepliķēt’. Veiksmīgi nokļūstot Ķīpsalas hallē uzmetot aci deju koncerta mēģinājumam un satiekot pareizos cilvēkus laiks pagāja ātri. Pēdējā brīdī vēl Mare man sameklēja hosteli, jo bija plānots pakrist lidostā uz grīdas. Tad vēl ātrs izskrējiens caur lielveikalam un lidosta, ‘here I came’. Atvadījos ar no abiem Murmuļiem un devos uz iekāpšanu. Ap pl. 18:00 biju Kopenhāgenas lidostā, bez kartes un sīkākām norādēm par to kā nokļūt hostelī.

Vienīgā norāde bija tas, ka hostelis atrodas 10 min. gājienā no termināla A. Vēl bija zināma hosteļa adrese. Tad nu uz “čuju” devos A termināla virzienā,  brīnumainā kārtā ar pirmo trāpīju pareizajā virzienā. Nonākot pie termināla A es iedomājos sevi lēta hosteļa vietā, kur es atrastos, ja es tāds būtu. Mana ”iejušanās” palīdzēja, trāpīju uz pareizās ielas un tālākais jau bija ”ēēēasy”. Ieraugot hosteļa ārpusē divus tumšmatainus turkus mierināju sevi no tēmas “steriotipi”, tiec pāri. Ieejot iekšā sapratu, ka tomēr stereotipi nav veidojušies ”tā pat vien”. Hosteļa īpašnieks (ap 30 gadiem vecs turks) paprasīja 5 euro vairāk kā rakstīts iepriekš sameklētajā mājas lapā, bet tas tā. Brīdī, kad viņš paziņoja, ka varot atdod atlikumus no maniem euro tikai dāņu markās sapratu, ka šitā turpinot aizbraukšu ”plikāks” nekā atbraucu. Vienojāmies, ka pēc veikala apmeklējuma atdošu atlikušos 5 euro. Ejot augšā pa kāpnēm sajūta bija no sērijas “jādod ātrāk kādam ziņa par mana līķa atrašanās vietu”. Protams, ka pārspīlēju, nekas jau traks nebija – hostelis nolaists diezgan, taču gultas veļa bija tīra, elektrība datoram garšoja tik pat labi kā Latvijā un internets vairāk kā pieņemams, kas vēl mūsdienu studentam vajadzīgs? Ēdiens – ieraugot cenas pamatīgi nožēloju, ka kādu tostereni nepaķēru no mājām. Nopērkot mazo šokolādes batoniņu, sieru (sagrieztu), desu (sagrieztu), maizi un pienu iztērēju apaļus desmit latus. Heh, ERASMUS stīpa tā teikt. Benzīns Dānijā maksā aptuveni 1 Ls = 1 L (tas tā – P.S.). Paēdu un pēc nelielas tuvāko informēšanas devos pie miera. Aizmirsu vēl pieminēt, ka ar mani vienā istabiņā dzīvoja sakarīgs itālis, zināja, kur ir Latvija un, ka mūsu galvaspilsēta ir Rīga. Un nē, viņš nav izmantojis/dzirdējis sekstūrisma plašās iespējas tēvzemē. Nākamajā rītā piecēlos tur pat, kur aizmigu (nebiju aiztransportēts uz Turciju), arī nozagts nekas nebija… Ar to gribēju teikt, ka ne viss vienmēr ir tik briesmīgi, kā sākumā izskatās. Atdevu hosteļa īpašniekam 5 EUR, devos lēnā gaitā uz termināli B ripinot savu sarkano koferi pa sakoptajām Kopenhāgenas ielām. Ejot prom īpašnieks vēl teica, lai ierakstot kādu labu komentāru par viņa hosteli mājas lapā un ja godīgi, tad ja nebūtu aizmirsis par šo lūgumu – būtu to izdarījis nākamajā dienā. Vienmēr jau var sūdzēties par to cik un kā, bet tas tomēr bija hostelis, kas bija 3x lētāks par lētāko hoteli Kopenhāgenā, bez tam 10 min. attālumā (ar kājām) no lidostas. Pieskaitot transporta (laika?) izmaksas nokļūšanai līdz pilsētas centram sanāk paprāva summiņa caurbraucot… Droši vien kaudze ar pareizrakstības un gramatikas kļūdām, bet man slinkums labot. Tas tomēr blogs, ne referāts, ne apcerējumsacerējums, bet blogs. Un kļūdas ir, ja ne speciālas, tad ”iederīgas” točččna.

Par un ap blog’u un blog’ošanu.

Blogs būs par un ap (šodien iepatikās šis ‘par un ap’) manu ikdienu. Neatkarīgi no tā vai būšu citās valstīs, vai Latvijā. He, sanāca pirmais ieraksts diezgan īss.

P.S. Par cik man ik pa laikam kāds cilvēks uzjautā kā iet, tad šeit būs mana atbilde tev, mans mazais lasītāj. Nevar teikt, ka neesmu slinks, bet ne tikai slinkums ir par iemeslu tam, lai man nebūtu katram jāraksta garās vēstules par maniem piedzīvojumiem. Galvenais iemesls ir tas, ka vienam izstāstu kaut ko vienu, bet citam kaut ko citu. Tad nu šī būs tā unikālā iespēja visiem uzzināt VISU.

P.S.2. Jā, es zinu, ka daudzās vietās pietrūkst komatu, it sevišķi pirms/pēc divdabjiem.