Ceļā uz Islandi 2.

Esmu slinks, zinu. Tie ieraksti top tīīīk lēni. Pēdējā ierakstā paliku momentā, kur devos uz Kopenhāgenas B termināli. Izrādās, biju izvēlējies lielisku laiku. Aptuveni 1:20 h pirms izlidošanas. Nodevu bagāžu bez rindas, apēdu pēdējās dessiermaizes un devos uz drošības pārbaudi. Arī tur bez rindas, cauri tax-free veikaliem (vajadzēja kādu lēto polšu iegādāties, jo kā vēlāk izrādīsies Islandē piedzerties ir ļoooti neizdevīgi). Pa ceļam uz vajadzīgajiem vārtiem ieraudzīju skaistu Icelandexpress reklāmu un jau iztēlojos kāda varētu būt Islande. Interesantākais, ka lidojot uz šo salīdzinoši attālo valsti man nebija nemazākais priekšstats par to kā tur varētu būt un labi vien ir, jo tā kā vajadzētu būt bieži nemaz nav, līdz ar to nesanāk vilšanās, bet gan patīkams pārsteigums. /liriskās atkāpēs beigas/ Man vispār nav atkāpju, tikko tikai pamanīju. Arī teksts nav centrēts vai kā citādi formatēts.

Bez tā, ka lidojot lidmašīnā un “Iceland travel guide” atrodu veselu atvērumu par manu nākamo darba vietu nekas interesants nenotiek. Diez cik maksā vesels atvērums AirBaltic travel guid’ā? Kā vēlāk izrādās Vikingu hotelim jau ilgus gadus ir reklāma abos aviokompāniju travel guidos – Icelandexpress un Icelandair. Principā hotelis reklamējas diezgan “kruta” – gan dažādos guid’os, gan TIC mājaslapu augšgalos boldētiem burtiem, gan bukletos, kartēs… Nezinu cik daudz naudas tiek tērēts, bet domāju, ka summa ir salīdzinoši liela. Nolaižoties Islandē ir tāda jocīga sajūta, no sākuma ir okeāns, kur skrejceļa nav…, tad parādās zeme, pareizāk sakot klinšaini pauguri bez ceļiem, mājām un cilvēkiem – arī tur nav skrejceļa, vai kādas civilizācijas pazīmes, taču neskatoties uz visu šo lidmašīna turpina nolaišanos un tev tāds WTF? līdz pēdējā brīdī parādās mazs žodziņš un skrejceļš – ir tāds Yeeahh, pilots tomēr nav piedzēries. Tālākais jau tāpat kā jebkurā citā lidostā – bagāža, izejas meklēšana un biļetes pirkšana sabiedriskajam transportam. Pērkot biļeti kasieris paprasa, kur es apmetīšos un nosaucot vietu uzreiz atzīmē sarakstā, kuru vēlāk nodod autobusa šoferim. Sabiedriskais transports ir aukstā līmenī – autobusi jauni un moderni, visi runā angliski, šoferis laipni papļāpā un ieliek koferi, vajadzīgajā vietā apstājas un norāda virzienu, kurā doties. Nenokļūt no lidostas vajadzīgajā vietā ir praktiski neiespējami. Šeit arī mana ceļošana apstājas, ja neskaita pārdesmit metru iešanu no autobusa pieturas līdz hotelim. Aptuveni tā viens latvietis atbrauca ERASMUS praksē uz Islandi.