Kā es mācos no jauna braukt ar riteni.

Jau labu laiku pašreizējais pārvietošanās līdzeklis (21″ kalnu divritenis) liekas savu laiku nokalpojis. Šo ērto, izturīgo un kvalitatīvo pārvietošanās līdzekli saņēmu devīto klasi beidzot. Cik tas bija sen?! Kādi prieki tie bija?! Cik labi tas ripoja?! Un cik ātri ar to varēja mīties?! Pietiks ieslīgt nostaļģijā. Viss mainās un iet… (kkāds pārgudrs teksts par to, ka laiks nestāv uz vietas) un beidzot arī es eju laikam līdzi, vai tieši pretēji. Eju laikam pretī (pagātnē). Kā? – Nomainot kalnu divriteni uz fiksēta ātruma divriteni (tautā sauktu par “fiksīti”). Beidzot izdevās atlicināt nedaudz naudiņas un pēc rūpīgas LV/EU/USA tirgus papētīšanas sapratu vairākas lietas. Salikt savu riteni ir dārgi, vēl dārgāk ir salikt to riteni tā, lai viņš arī pēc kkā izskatās, jo nebūsim naivi – fiksītis nav tikai pārvietošanās līdzeklis, tas ir stila un dzīvesveida elements (vismaz tā f*king hipsteri to cenšas pasniegt). Ne velti sen, sen rakstīju – Uz skaistu meiteni ar fiksīti atskatos divreiz. Sausais atlikums: EU (UK) viss ir dārgi, ļoti dārgi un par shippingu ir jāmaksā. USA ir lēti un kvalitatīvi, bet pieskaitot shippinga izmaksas cena sanāk tāda pati kā UK (lasīt: ļoti dārgi). Un LV, nu ar LV ir interesanti. Ir vairāki  varianti. Par to summu, kas man bija pieejama sanāk principā pats lētākais gals – Ķīna vai ASV, no kuriem otri esot labāki un tādejādi arī nedaudz dārgāki. Par Brūkleni/Trasi/Piens Velo/MiiT aizmirstam. Lai vai kā ar riteņiem/mašīnām esot tāpat kā ar sievietēm, tās nav jāmeklē… Īstā pati atnākot pie tevis. :) Tā bija arī šoreiz. Atlika vienreiz pamanīt, pameklēt info par konkrēto riteni, lai saprastu, ka šis ir īstais. Pirmo reizi braucot  sajūtas bija līdzīgas kā satiekot sen nesatiktu draugu – visi joki tiek uztverti no pusvārda. Un tā, mans jaunais pārvietošanās rīks: Mazā Žilete (jo katram pārvietošanās līdzeklim vajag dot sieviešu dzimtas vārdu).

UPDATE: Ar bremzēšanu (“skidošanu”) man iet grūti. Sanākt diezgan nekontrolējami un tikai uz labo pusi, bet šeit tikai un vienīgi mācīšanās vaina. Kopējā braukšanas bauda ar katru dienu palielinās. Esmu sajūsmā par konceptu un vienkāršo viena ātruma principu. Esmu paspējis jau vienreiz ieskriet Akmens tilta konstrukcijā, bet tas ir sīkums. Tāpat esmu jau paspējis pārsist savu pirmo kameru un iemācījies mazliet nomainīt to. Nedaudz apgūstu arī bremzēšanu uz kreiso pusi, lai gan pagaidām tas ir diezgan neveikli un neefektīvi. Principā esmu sajūsmā par savu pirkumu. :)