Kategorija ‘Islande’

GeoCachings = jaunais hobijs.

Kas tad īsti ir geocachings ?Daudzi, protams, šo nodarbi zin, bet tie, kas nezin – ideja ir vienkārša. Jādodas uz interneta vietni: http://www.geocaching.com , jāpiereģistrējas un hobijs var sākties. Bija slinkums definēt šo nodarbi pašam, tāpēc http://lv.wikipedia.com skaidrojums:

Geocaching jeb slēpņošana ir nodarbe brīvā dabā ar GPS vai citiem navigācijas paņēmieniem, kuras mērķis ir visā pasaulē izvietot un meklēt konteinerus (sauktus par ģeoslēpņiem (angļu: geocache, cache). Tipisks ģeoslēpnis ir neliels ūdensnecaurlaidīgs konteiners (parasti sviestmaižu kārba vai munīcijas kaste), kura satur ierakstu žurnālu un pildspalvu. Lielākos konteineros mēdz atrasties dažādi maiņas priekšmeti, parasti rotaļlietas vai kādi mazvērtīgi nieki. Geocaching parasti tiek aprakstīta kā “augsto tehnoloģiju paslēpes”. Tai ir daudz kopīgu iezīmju ar orientēšanos, bagātību medībām unwaymarking, kas ir līdzīga spēle bez fiziskiem konteineriem.

Ģeoslēpņi šobrīd ir vairāk kā 100 valstīs visā pasaulē, visos septiņos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu. Uz 2010. gada 9. martu pasaulē ir izvietoti vairak kā miljons aktīvi ģeoslēpņi, Latvijā — 1019. Kāds ir tipisks ģeoslēpņa saturs var redzēt augšējā bildē pa kreisi. Šo ģeoslēpni mēs atradām visai patālu no mūsu miesta. Slēpņa nosaukums “The Virgin”, ko 24.oktobrī 2007. gadā izveidoja zviedru komanda “Team Sjögren”.

Par geocachingu Islandē. Islandē geocach’i ir pārsvarā izvietoti lielākos un mazākos kalnos, akmeņu (lavas) laukos, alās un citos ievērojamos apskates objektos. Esmu meklējis pirms vairāk kā gada dažus geocach’šus kopā ar savu draugu un kursa biedru Kārli (http://twitter.com/karliskarelkovs). Jāsaka, ka tad, ja pareizi atceros mēs atradām divus no trīs dārgumiem (He, tikko kā būšu Valmierā Brenguļu alus darītavas cache kritīs). Mums nebija GPS ierīce, tāpēc tas bija salīdzinoši labs rezultāts, taču meklēt Islandē cache bez GPS ir, ja ne neiespējami, tad tuvu tam noteikti. Populārākā norāde cachiem ir “under some rocks” (“zem dažiem akmeņiem”). Tu pacel acis no zemes un skaties, ka nekas cits kā AKMEŅU LAUKS jau nemaz nav. :) Tas apmēram būtu tas pats, kas aizvest geocacheri uz Jūrmalas pludmali un norādē uzrakstīt “sands” (“smiltis”). Uz doto brīdi, kad rakstu šo postu esam devušies piecos geocaching’os. Ir atrasti 26 cache. Un tuvumā palikuši aptuveni 15 slēpņi (smaidiņi kartē ir atrastie cache, bet pārējie simboli –  zaļās/dzeltenās kastītes ir neatrasti slēpņi).

karte_IS
Mans paraksts. 
Geocaching’ojot pamanīju, kad ir geocacher’i, kas ierakstu žurnālā neieraksta ar pildspalvu, bet ielīmē savu parakstu. Tad nu, protams, arī man tādu sagribējis. Zemāk redzamais ir mans paraksts – visai krāsains un atmiņā paliekošs. Nav īpaši ko stāstīt, ja vienīgi, to, ka parakstu pielīmēju ar “skoču”, ne līmes zīmuli kā to dara citi. KenY21 lietotājvārds ar, kuru esmu reģistrējies http://www.geocaching.com un domājams, ka vārdu Latvia visi saprotu. :)

mans_geocaching_logo

Interesantākie slēpņi, nokļūšana līdz viņiem un to saturs. Jāsaka, ka galvenokārt ir “akmeņlauku cache’i” – kādā akmeņlaukā noslēpts cache, kas ir atrodams tikai un vienīgi pēc GPS koordinātēm. Šie cache ir interesanti, taču ne aizraujoši. Par laimi ir daudzi ļoti aizraujoši cache’i:

  1. Kalnos, kur ir nepieciešama zināma fiziska piepūle un gribasspēks. Un pēc sasniegtā mērķa īstenošanas paveras ļoti skaista ainava (sk. bildes).
  2. Alās, kur nepieciešama zināma baiļu pārvarēšana no tumsas, sikspārņiem un klaustrofobijas. Taču, kad iepriekš minētās bailes ir pārvarētas, vai ar tām sadzīvots, tad paveras fantastiski alu stalagmīti/stalagnīti (nevarēju jau 8.kl. atšķrit, kuri ir kuri), kolosāla aura un pavisam cita sajūta kā mākslīgi radītajās/izgaismotajās tūristu alās. Piemēram, vienā no alām, kas bija 100 m gara bija tikai seši cilvēki bijuši, kas ir izskaidrojams ar alas sašaurinājumiem (brīžiem jālien četrāpus). Šajā alā arī bija redzams kā pirms vairākiem tūkstošiem gadu plūdusi lava (sk. bildes).
  3. Uz pussalām/salām, kur var piekļūt tikai paisuma/bēguma (arī šitos neatšķiru no 8.kl. ģeogrāfijas stundas) laikā vai ar laivu. Ar noteikumu, kad tevi nenoknābās putni, kas perē savus mazuļus. :)
  4. Kā arī dažādās citās vietās ar interesantiem apskates objektiem. Kā Kristaps būtu teicis: “Nav jau tā, ka ir būts…”

P.S. Vienu rītu atverot logu šitāds “mazulītis” bija redzams aptuveni 200 m attālumā. :)

kugis_IS

Inspired by Iceland

Sveiki. Šis video bija pirms kāda laika oranžajā portālā pamanāms, tad vēl nepārpublicēju, jo nezināju vai tiešām tā ir. Jāsaka, ka arī tagad nevaru likt roku uz sirds un apgalvot, ka tiešām tā ir, bet to ko esmu redzējis no Islandes tas tiešām ir 1 pret 1 taisnība.  Īsāk sakot: fantastiski.

Noteikti skatamies HD kvalitātē.:) Dzīvesprieks un laime, kas redzama video patiešām tāda arī ir. Brīva, nepiespiesta un neuzspēlēta.

Islandes nauda, tās vērtība un, kur to tērēt.

Pietiek māžoties ar garlaicīgiem lidostu stāstiem. :) Pārejam pie kaut kā sadzīviska, proti pie naudas – tās vērtības un to, kur un cik šo naudu var tērēt. Ir grūti saprast to īsto naudas vērtību pirms un pēc krīzes/naudas devalvācijas, tāpēc uzrakstīšu tīri skaitļus un varēsiet paši spriest par to, kas ir kas.

Islandes valūta ir Islandes krona (ISK). Neiespringsim par vēsturisko attīstību šai  naudas vienībai, bet koncentrēsimies un šodienu.

100 ISK = 44,8 sant.
1000 ISK = 4,48 LVL
10000 ISK = 44,80 LVL
100000 ISK = 448,00 LVL

Tagad, kad Jums ir aptuvena nojausma kāda ir kronas – lata attiecība, pievērsīsimies veikaliem Islandē. Ir trīs populāri pārtikas veikalu tīkli:

1. “1011″ – Dārgākais no veikaliem, pielīdzināms Latvijas “Rimčikam”. Neesmu bijis, bet no dzirdētā saprotu, ka taupības nolūkos tur iepirkties nedošos.

2. “Kronan” – Veikals, kas ir lētāks, taču ne lētākais. Šajā veikalu tīklā, salīdzinājumā ar abiem pārējiem, ir nopērkami lētākie gaļas izstrādājumi (vista, lielops, jērs). Pielīdzināms “Maximai”, heh, labā “Maxima” – nostaļģija, novērtē tikai tad, kad tas vairs nav.

3. “Bonuss” – Lētākais veikalu tīkls Islandē, tur aptuveni visi produkti ir uz pusi lētāki kā Kronan’ā.  Izņemot gaļas izstrādājumus un augļus/dārzeņus, lai gan tīri teorētiski vajadzētu šo veikalu pielīdzināt Latvijas “SuperNeto”, tomēr jāsaka, ka tā nav. Tas vairāk ir “Maximas” veikals uz 50%, kaut gan tīrības un apkalpošanas ziņā nereti pārspēj “Kronan”. Āāā, vai es minēju, ka “Bonuss” pieder tam pašam īpašniekam, kuram pieder veikals “1011″? – Nu, jā, arī Islandē veco pārtiku nogrūž second-hand veikalam… Latvijā “Rimi-SuperNeto” nav unikāls gadījums. :)

Pievienoju vienu čekus no saviem pirkumiem.

Mozarella rifinn (sarīvēts mozarellas siers) – 259, 00 Kr
Big Bistro Pizza (saldētā pica) – 449, 00 Kr
Grand It. Fusilli (saldētā pica) – 229, 00 Kr
Appolo Lakkriskonfek (lakricas konfektes) – 399, 00 Kr
Fsl m kjūklingaleggi (vistas kājiņas 760 g) – 608, 00 Kr
Epli Jonagold (āboli – 1,200 g) – 145, 00 Kr
Skyr.is blaberium (jogurts) – 252, 00 Kr
Boundulle Maiskorn (makaroni) – 269, 00 Kr
Bananar Del Monte (banāni 1,300 g) – 338, 00 Kr
Kopā samaksāju: 2,948 Kr (4,48*3 = 13,44 Ls)

Spriediet paši.

P.S. Par lakricu esmu mainījis savu viedokli. Garšo ļoti.
P.S.2 Pirms devalvācijas kronas attiecība pret euro esot bijusi :

1 EUR = 280 Kr. (aptuveni)
Pēc devalvācijas attiecība bijusi: 1  EUR = 115 Kr. (aptuveni)
Tagad attiecība ir: 1 EUR = 156 Kr. (aptuveni)
Viela pārdomām…

P.S.3 Vienīgā prece, kura ir tik pat lēta/dārga kā Latvijā ir enerģijas dzērieni. Burn/RedBull – 1 Ls

P.S.4 IZGLĪTĪBA IR NEPIEKLĀJĪGI LĒTA SALĪDZINOT AR LATVIJU – kā šodien uzzināju no vienas topošās studentes University of Iceland viens mācību gads maksā aptuveni 160 Ls. JĀ, skaitlis izklausās vienkārši neticams, bet tā sanāk, ja ņem vērā to, ka viņa minēja skaitli 35000 Kr/gadā. Varat paši izrēķināt.

P.S.5 Elektronika šeit ir nedaudz dārgāka, ne tik ļoti kā pārtika, bet tomēr dārgāk. Daži no lasītājiem zin, ka man aptuveni 10 dienas pēc ierašanās Islandē nodega oriģinālais HP lādētājs, nopirku lēto universālo ķīniešu kaku par (aptuveni) 55 Ls.

P.S.6 Pēc sarunas ar islandieti sapratu, ka pašlaik 2/3 islandiešu strādā VISMAZ divos darbos. Lika aizdomāties par mentalitātes atšķirību nedaudz –> Islandieši pēc krīzes strādā divtik smagi, lai atgūtos, kamēr mēs no visa un visiem atrunājamies ar “mums jau krīze, ko ta nu vairs… ne jēga strādāt, ne balstot, ne dzīvot”.

P.S.7 Daudzi islandieši par savu valdību un banku īpašniekiem izsakās aptuveni šādi: “all those bastards should be dead”. Taču realitātē tikai divi “vainīgie” esot “paviesojušies” cietumā (uz dienām, ne mēnešiem/gadiem).

Ceru, ka kāds ekonomiskais priekšstats tika gūts. Neesiet skopi, pakomentējiet un uzdodiet jautājumus. :)

Ceļā uz Islandi 2.

Esmu slinks, zinu. Tie ieraksti top tīīīk lēni. Pēdējā ierakstā paliku momentā, kur devos uz Kopenhāgenas B termināli. Izrādās, biju izvēlējies lielisku laiku. Aptuveni 1:20 h pirms izlidošanas. Nodevu bagāžu bez rindas, apēdu pēdējās dessiermaizes un devos uz drošības pārbaudi. Arī tur bez rindas, cauri tax-free veikaliem (vajadzēja kādu lēto polšu iegādāties, jo kā vēlāk izrādīsies Islandē piedzerties ir ļoooti neizdevīgi). Pa ceļam uz vajadzīgajiem vārtiem ieraudzīju skaistu Icelandexpress reklāmu un jau iztēlojos kāda varētu būt Islande. Interesantākais, ka lidojot uz šo salīdzinoši attālo valsti man nebija nemazākais priekšstats par to kā tur varētu būt un labi vien ir, jo tā kā vajadzētu būt bieži nemaz nav, līdz ar to nesanāk vilšanās, bet gan patīkams pārsteigums. /liriskās atkāpēs beigas/ Man vispār nav atkāpju, tikko tikai pamanīju. Arī teksts nav centrēts vai kā citādi formatēts.

Bez tā, ka lidojot lidmašīnā un “Iceland travel guide” atrodu veselu atvērumu par manu nākamo darba vietu nekas interesants nenotiek. Diez cik maksā vesels atvērums AirBaltic travel guid’ā? Kā vēlāk izrādās Vikingu hotelim jau ilgus gadus ir reklāma abos aviokompāniju travel guidos – Icelandexpress un Icelandair. Principā hotelis reklamējas diezgan “kruta” – gan dažādos guid’os, gan TIC mājaslapu augšgalos boldētiem burtiem, gan bukletos, kartēs… Nezinu cik daudz naudas tiek tērēts, bet domāju, ka summa ir salīdzinoši liela. Nolaižoties Islandē ir tāda jocīga sajūta, no sākuma ir okeāns, kur skrejceļa nav…, tad parādās zeme, pareizāk sakot klinšaini pauguri bez ceļiem, mājām un cilvēkiem – arī tur nav skrejceļa, vai kādas civilizācijas pazīmes, taču neskatoties uz visu šo lidmašīna turpina nolaišanos un tev tāds WTF? līdz pēdējā brīdī parādās mazs žodziņš un skrejceļš – ir tāds Yeeahh, pilots tomēr nav piedzēries. Tālākais jau tāpat kā jebkurā citā lidostā – bagāža, izejas meklēšana un biļetes pirkšana sabiedriskajam transportam. Pērkot biļeti kasieris paprasa, kur es apmetīšos un nosaucot vietu uzreiz atzīmē sarakstā, kuru vēlāk nodod autobusa šoferim. Sabiedriskais transports ir aukstā līmenī – autobusi jauni un moderni, visi runā angliski, šoferis laipni papļāpā un ieliek koferi, vajadzīgajā vietā apstājas un norāda virzienu, kurā doties. Nenokļūt no lidostas vajadzīgajā vietā ir praktiski neiespējami. Šeit arī mana ceļošana apstājas, ja neskaita pārdesmit metru iešanu no autobusa pieturas līdz hotelim. Aptuveni tā viens latvietis atbrauca ERASMUS praksē uz Islandi.

Ceļā uz Islandi.

Īsumā: brokastoju Valmierā, pusdienoju Slampē, vakariņoju Kopenhāgenā.

Garumā (?): Sestdien, 22. maijā bija visai gara  braukāšana. Valmiera – Rīga – Tukums – Slampe – Rīga – Lidosta – Hostelis Kopenhāgenā. Ap 11:00 biju mājās un sakravāju sarkano koferīti. Pa lielam paņēmu to, kas man likās tas piemērotākais un ar BumburJāņa aizlienēto mašīnu devos uz Rīgu. Miega trūkums organismā lika par sevi manīt, tāpēc pa ceļam nācās sevi ‘iepliķēt’. Veiksmīgi nokļūstot Ķīpsalas hallē uzmetot aci deju koncerta mēģinājumam un satiekot pareizos cilvēkus laiks pagāja ātri. Pēdējā brīdī vēl Mare man sameklēja hosteli, jo bija plānots pakrist lidostā uz grīdas. Tad vēl ātrs izskrējiens caur lielveikalam un lidosta, ‘here I came’. Atvadījos ar no abiem Murmuļiem un devos uz iekāpšanu. Ap pl. 18:00 biju Kopenhāgenas lidostā, bez kartes un sīkākām norādēm par to kā nokļūt hostelī.

Vienīgā norāde bija tas, ka hostelis atrodas 10 min. gājienā no termināla A. Vēl bija zināma hosteļa adrese. Tad nu uz “čuju” devos A termināla virzienā,  brīnumainā kārtā ar pirmo trāpīju pareizajā virzienā. Nonākot pie termināla A es iedomājos sevi lēta hosteļa vietā, kur es atrastos, ja es tāds būtu. Mana ”iejušanās” palīdzēja, trāpīju uz pareizās ielas un tālākais jau bija ”ēēēasy”. Ieraugot hosteļa ārpusē divus tumšmatainus turkus mierināju sevi no tēmas “steriotipi”, tiec pāri. Ieejot iekšā sapratu, ka tomēr stereotipi nav veidojušies ”tā pat vien”. Hosteļa īpašnieks (ap 30 gadiem vecs turks) paprasīja 5 euro vairāk kā rakstīts iepriekš sameklētajā mājas lapā, bet tas tā. Brīdī, kad viņš paziņoja, ka varot atdod atlikumus no maniem euro tikai dāņu markās sapratu, ka šitā turpinot aizbraukšu ”plikāks” nekā atbraucu. Vienojāmies, ka pēc veikala apmeklējuma atdošu atlikušos 5 euro. Ejot augšā pa kāpnēm sajūta bija no sērijas “jādod ātrāk kādam ziņa par mana līķa atrašanās vietu”. Protams, ka pārspīlēju, nekas jau traks nebija – hostelis nolaists diezgan, taču gultas veļa bija tīra, elektrība datoram garšoja tik pat labi kā Latvijā un internets vairāk kā pieņemams, kas vēl mūsdienu studentam vajadzīgs? Ēdiens – ieraugot cenas pamatīgi nožēloju, ka kādu tostereni nepaķēru no mājām. Nopērkot mazo šokolādes batoniņu, sieru (sagrieztu), desu (sagrieztu), maizi un pienu iztērēju apaļus desmit latus. Heh, ERASMUS stīpa tā teikt. Benzīns Dānijā maksā aptuveni 1 Ls = 1 L (tas tā – P.S.). Paēdu un pēc nelielas tuvāko informēšanas devos pie miera. Aizmirsu vēl pieminēt, ka ar mani vienā istabiņā dzīvoja sakarīgs itālis, zināja, kur ir Latvija un, ka mūsu galvaspilsēta ir Rīga. Un nē, viņš nav izmantojis/dzirdējis sekstūrisma plašās iespējas tēvzemē. Nākamajā rītā piecēlos tur pat, kur aizmigu (nebiju aiztransportēts uz Turciju), arī nozagts nekas nebija… Ar to gribēju teikt, ka ne viss vienmēr ir tik briesmīgi, kā sākumā izskatās. Atdevu hosteļa īpašniekam 5 EUR, devos lēnā gaitā uz termināli B ripinot savu sarkano koferi pa sakoptajām Kopenhāgenas ielām. Ejot prom īpašnieks vēl teica, lai ierakstot kādu labu komentāru par viņa hosteli mājas lapā un ja godīgi, tad ja nebūtu aizmirsis par šo lūgumu – būtu to izdarījis nākamajā dienā. Vienmēr jau var sūdzēties par to cik un kā, bet tas tomēr bija hostelis, kas bija 3x lētāks par lētāko hoteli Kopenhāgenā, bez tam 10 min. attālumā (ar kājām) no lidostas. Pieskaitot transporta (laika?) izmaksas nokļūšanai līdz pilsētas centram sanāk paprāva summiņa caurbraucot… Droši vien kaudze ar pareizrakstības un gramatikas kļūdām, bet man slinkums labot. Tas tomēr blogs, ne referāts, ne apcerējumsacerējums, bet blogs. Un kļūdas ir, ja ne speciālas, tad ”iederīgas” točččna.