GeoCachings = jaunais hobijs.

Kas tad īsti ir geocachings ?Daudzi, protams, šo nodarbi zin, bet tie, kas nezin – ideja ir vienkārša. Jādodas uz interneta vietni: http://www.geocaching.com , jāpiereģistrējas un hobijs var sākties. Bija slinkums definēt šo nodarbi pašam, tāpēc http://lv.wikipedia.com skaidrojums:

Geocaching jeb slēpņošana ir nodarbe brīvā dabā ar GPS vai citiem navigācijas paņēmieniem, kuras mērķis ir visā pasaulē izvietot un meklēt konteinerus (sauktus par ģeoslēpņiem (angļu: geocache, cache). Tipisks ģeoslēpnis ir neliels ūdensnecaurlaidīgs konteiners (parasti sviestmaižu kārba vai munīcijas kaste), kura satur ierakstu žurnālu un pildspalvu. Lielākos konteineros mēdz atrasties dažādi maiņas priekšmeti, parasti rotaļlietas vai kādi mazvērtīgi nieki. Geocaching parasti tiek aprakstīta kā “augsto tehnoloģiju paslēpes”. Tai ir daudz kopīgu iezīmju ar orientēšanos, bagātību medībām unwaymarking, kas ir līdzīga spēle bez fiziskiem konteineriem.

Ģeoslēpņi šobrīd ir vairāk kā 100 valstīs visā pasaulē, visos septiņos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu. Uz 2010. gada 9. martu pasaulē ir izvietoti vairak kā miljons aktīvi ģeoslēpņi, Latvijā — 1019. Kāds ir tipisks ģeoslēpņa saturs var redzēt augšējā bildē pa kreisi. Šo ģeoslēpni mēs atradām visai patālu no mūsu miesta. Slēpņa nosaukums “The Virgin”, ko 24.oktobrī 2007. gadā izveidoja zviedru komanda “Team Sjögren”.

Par geocachingu Islandē. Islandē geocach’i ir pārsvarā izvietoti lielākos un mazākos kalnos, akmeņu (lavas) laukos, alās un citos ievērojamos apskates objektos. Esmu meklējis pirms vairāk kā gada dažus geocach’šus kopā ar savu draugu un kursa biedru Kārli (http://twitter.com/karliskarelkovs). Jāsaka, ka tad, ja pareizi atceros mēs atradām divus no trīs dārgumiem (He, tikko kā būšu Valmierā Brenguļu alus darītavas cache kritīs). Mums nebija GPS ierīce, tāpēc tas bija salīdzinoši labs rezultāts, taču meklēt Islandē cache bez GPS ir, ja ne neiespējami, tad tuvu tam noteikti. Populārākā norāde cachiem ir “under some rocks” (“zem dažiem akmeņiem”). Tu pacel acis no zemes un skaties, ka nekas cits kā AKMEŅU LAUKS jau nemaz nav. :) Tas apmēram būtu tas pats, kas aizvest geocacheri uz Jūrmalas pludmali un norādē uzrakstīt “sands” (“smiltis”). Uz doto brīdi, kad rakstu šo postu esam devušies piecos geocaching’os. Ir atrasti 26 cache. Un tuvumā palikuši aptuveni 15 slēpņi (smaidiņi kartē ir atrastie cache, bet pārējie simboli –  zaļās/dzeltenās kastītes ir neatrasti slēpņi).

karte_IS
Mans paraksts. 
Geocaching’ojot pamanīju, kad ir geocacher’i, kas ierakstu žurnālā neieraksta ar pildspalvu, bet ielīmē savu parakstu. Tad nu, protams, arī man tādu sagribējis. Zemāk redzamais ir mans paraksts – visai krāsains un atmiņā paliekošs. Nav īpaši ko stāstīt, ja vienīgi, to, ka parakstu pielīmēju ar “skoču”, ne līmes zīmuli kā to dara citi. KenY21 lietotājvārds ar, kuru esmu reģistrējies http://www.geocaching.com un domājams, ka vārdu Latvia visi saprotu. :)

mans_geocaching_logo

Interesantākie slēpņi, nokļūšana līdz viņiem un to saturs. Jāsaka, ka galvenokārt ir “akmeņlauku cache’i” – kādā akmeņlaukā noslēpts cache, kas ir atrodams tikai un vienīgi pēc GPS koordinātēm. Šie cache ir interesanti, taču ne aizraujoši. Par laimi ir daudzi ļoti aizraujoši cache’i:

  1. Kalnos, kur ir nepieciešama zināma fiziska piepūle un gribasspēks. Un pēc sasniegtā mērķa īstenošanas paveras ļoti skaista ainava (sk. bildes).
  2. Alās, kur nepieciešama zināma baiļu pārvarēšana no tumsas, sikspārņiem un klaustrofobijas. Taču, kad iepriekš minētās bailes ir pārvarētas, vai ar tām sadzīvots, tad paveras fantastiski alu stalagmīti/stalagnīti (nevarēju jau 8.kl. atšķrit, kuri ir kuri), kolosāla aura un pavisam cita sajūta kā mākslīgi radītajās/izgaismotajās tūristu alās. Piemēram, vienā no alām, kas bija 100 m gara bija tikai seši cilvēki bijuši, kas ir izskaidrojams ar alas sašaurinājumiem (brīžiem jālien četrāpus). Šajā alā arī bija redzams kā pirms vairākiem tūkstošiem gadu plūdusi lava (sk. bildes).
  3. Uz pussalām/salām, kur var piekļūt tikai paisuma/bēguma (arī šitos neatšķiru no 8.kl. ģeogrāfijas stundas) laikā vai ar laivu. Ar noteikumu, kad tevi nenoknābās putni, kas perē savus mazuļus. :)
  4. Kā arī dažādās citās vietās ar interesantiem apskates objektiem. Kā Kristaps būtu teicis: “Nav jau tā, ka ir būts…”

P.S. Vienu rītu atverot logu šitāds “mazulītis” bija redzams aptuveni 200 m attālumā. :)

kugis_IS