Kāda Zviedrija bija man.

Jau pāris dienas esmu atpakaļ no Zviedrijas. Gatavojos, gatavojos kamēr nogatavojos uzrakstīt pēdējo ierakstu par to kā ir tad, kad visi apkārtējie runā citā valodā un vari atrast sevi situācijā, kad līdz semestra beigām ir palikuši vien divi mēneši, bet nevienu no trīs kursiem neesi nolicis. Tādos brīžos tu aizdomājies ko tu dari šeit un kādēļ vispār centies (vismaz minimālā līmenī) apgūt tevis izvēlēto profesiju. Bet par visu pēc kārtas… Un tikai ievads sanāca tāds depresīvi patiess. Turpinājums ir pozitīvi patiess.

Kāda ir Zviedrija? Uz šo jautājumu neviens izņemot tevi pašu nespēs atbildēt. Es varu pastāstīt kāda Zviedrija bija man. Man viņa bija mierīga, patiesa un (akadēmiskām, dzīves) zināšanām bagāta. Es pēc šī semestra palielināju savu dzīves un vērtību skalu tādā diapazonā kā to noteikti nebūtu izdarījis nomācoties visus gadus ViA. Personīgi man šī apmaiņas programma bija vairāk kā pārbaudījums. Zinu, ka ERASMUS’am jābūt nevis pārbaudījumam, bet izklaidei, jauniem draugiem, ballītēm, taču man tas viss nedaudz izpalika. Es vienkārši neizvēlējos šīs lietas. Iespējas un apstākļi bija ļoti draudzīgi, taču man šis semestris bija savādāks. Protams, ka ieguvu jaunus draugus, atpūtos, taču ļoti daudz laika pavadīju savā pāris desmitu-kvadrātmetru lielajā dzīvoklītī ar bāra galdu, krēsliem. Paturpinot „pārbaudījuma” tēmu noteikti visiem, kas grib doties apmaiņas studijās vismaz domu līmenī jāpieļauj doma, ka pastāv iespēja arī „izkrist” kādā no kursiem, tādēļ nepieļaujiet manu kļūdu un paņemiet „rezerves” kursus. Man sākumā likās, ka tāda iespēja kā „izkrist” nemaz nav pieejam iespējamo opciju skaitā un varbūt tieši šī iemesla dēļ arī izkritu vienā no četriem kursiem un nākamajiem diviem eksāmeniem, kurus pārliekot kaut nedaudz vērsu par labu šo situāciju. Ja taisies braukt uz kādu no skandināvu valstīm tad rēķinies, kad ar cilvēkiem no šīm valstīm ir grūtāk komunicēt. Šiem nāciju pārstāvjiem ir aukstais, bloķējošais raksturs, to saka viņi paši un tas nav tikai mīts. Pieļauj iespēju arī, ka, piemēram, Ziemassvētkos un kādās citās brīvdienās tu būsi tālu no saviem tuvajiem un mīļajiem un, piemēram, Ziemassvētku vakars būs tik pat „parasts” kā visi pārējie, vientuļie vakari. Ar to ir nedaudz jārēķinās, es protams, nesaku, ka nav citu opciju, tikai saku, ka var gadīties šāda situācija un tādos brīžos var salūzt pat ļoti stiprs cilvēks. Tieši šādos brīžos tu saproti, ka arī vienatnē ar sevi ir jautri un interesanti. Tas tikai stiprina raksturu un pierāda, ka, lai kaut ko sasniegtu (šajā gadījumā labu atmosfēru) nav nepieciešami vienmēr apkārtējie cilvēki. Par stipendiju apmēriem un izdzīvošanu – ir jāpieņem tas, ka nevarēsi nopirkt visu ko esi pieradis pirkt Latvijā, jo vai nu šie produkti tur nav, vai arī viņi ir dārgi, vai arī garšo pilnīgi savādāk (sliktāk) kā Latvijā. Par cik visas ēdienreizes es gatavoju pats un neapmeklēju daudzus izklaides pasākumus, tad stipendijas apjoms ir pietiekams.

Ko vēl tu vari sagaidīt Zviedrijā? – Tu vari sagaidīt Zviedrijā noteikti sakārtotu mācību vidi. Ar iespējām uzturēties universitātes telpās 24 h/diennaktī. Printēt neierobežotu daudzumu materiālu katrā universitātes ēkā/stāvā. Zviedrijā noteikti var saskarties ar vārdu „SAKĀRTOTS” daudzās un dažādās sfērās/situācijās. Ir vilcieni un autobusi, kuri ir laicīgi un arī, tad, ja piemēram nokavē vilcienu iekāpjot nākamajā kontrolierim izstāstot visu angliski viņš tevi CILVĒCĪGI sapratīs un neizlidinās no vilciena, bet nāks pretī un vēl parūpēsies, lai tu nokļūsti savā galapunktā.  Pēdējais kam iesaku gatavoties ir komunikācijai ar CILVĒCISKIEM CILVĒKIEM. Cilvēkiem, kuriem ir laba/pārtikusi dzīve, bez mazajām, nevajadzīgajām problēmām un negācijām. Sabiedrība ir laimīga un smaidīga. Tieši šīs „laimīgās sabiedrības” faktors mani sākumā šokēja, es redzēju, ka var būt arī labāk… Iespējams, ka pozitīvo priekšstatu uz mani atstāja Zviedrija, jo tajā biju „iebraucējs”, kurš nesaprot zviedru valodu un nelasa/neredz zviedru presi un mēdijus, bet no otras puses arī Latvijā cenšos no mēdijiem un preses norobežoties, bet šīs nelaimīgās/neapmierinātās sabiedrības sajūta mani tik un tā nepamet. Kā jau teicu  ieraksta sākumā es noteikti nevaru atbildēt kāda būs TAVA Zviedrija, es pastāstīju kāda šī valsts bija man. Pat pēc visa prombūtnes laika, ilgās neredzēšanās un attāluma no mīļajiem cilvēkiem, akadēmiskajām problēmām Zviedrijā un akadēmiskajām „galu savilkšanām” Latvijā… zinot to visu tagad un domās izspēlējot spēli „Ko tu tagad izvēlētos, to visu zinot?”, 10 reizes no 10mit es izvēlētos braukt un to visu piedzīvot, jo kas gan ir dzīve, ja ne viena liela iespēja.