Pavasaris atgā…

Pavasaris atgādina… Ziema piesedz, bet pavasaris atkailina un līdz ar to arī atgādina kā bija tad, kad bija. Bija tā kā bija, lai paliek – es nebaidos – pavasaris un jauks laiks, man jauns džemperītis un tuvojas vasaras brīvlaiks. Tagad man ir pāris gadus vecs džemperītis, bet citiem jaunas mašīnas un visas Audi, ar dažiem Bavārijas izņēmumiem. Un tu nejauši atskārt, kad pa lielam nekas nav mainījies, vai tieši pretēji – es un mans sarkanais koferis, kas ar mazo ritentiņu lielo skaņu brauc pa pagasta asfaltēto ceļa pusi rada milzu izbrīnu. Meitene, kas tikko ienākusi Tukuma autoostā par daudz kārto savus matus, liekas, ka es viņu pazīstu, ja ne pazīstu, tad pazinu ”točna”. Šī meitene asociējas ar to reizi, kad pa ceļam piebeidzām jocīga paskata (ruma?) pudeli kopā ar Romu. Madara viņas māsas vārds. Santa, jā, viņu sauc Santa B, lai gan pārliecināts neesmu un arī laikam nebūs iespējas to noskaidrot, tas nekas – es neuztraucos, jo tas ir mazsvarīgi, tas bija cits laiks, tagad ir cits… Aritas B d-grāmatas ieraksts lika aizdomāties par to, ko es vēlējos pirms pieciem gadiem, ko es vēlos tagad un, kas ir mainījies. Joprojām skan manās ausīs tie paši mūzikas skaņdarbi, kas, pirms pieciem gadiem. Vai tas ir tāpēc, ka tikai virspusēji mums liekas, ka mēs mainamies un mainās mūsu apkārtējā vide? Izdodam rudeni, tas nekas, pavasaris reversā noteikti ir rudens, un, ja man būtu iespēja Buša un Viestura albūmu atskaņotu reversā, tad es tā noteikti darītu, bet mans vecais playeris aprobežojas ar tik ļoti vajadzīgo play funkciju un retāk izmantoto pause. Mazāk laika, vairāk laika, mācības. Taisnība. Paziņojumā rakstīts, ka Džūkstes autobusi 6:40, 17:50 nekursēs. Daudz vecu cilvēku mirst, jocīgi, ka esi viņus pazinis piecus, desmit gadus, bet tagad tikai zini viņu vārdu, iespējams, uzvārdu un to, ka datubāzes kolonā par deklarēto dzīves vietu tiek ierakstīts statuss – miris. Stilīgi nomirt Lieldienās, jo tad iespējama maza varbūtība augšāmcelties. Labi liksim Jēzu mierā.