Pēdējais un pirmais raksts.


Pēdējais un pirmais. Tāds ir šī raksta nosaukums. Pēdējais, jo šeit pēdējo reizi tiks pieminētas visas tās brīnišķīgās lietas, kas ar mani notika Islandē un pirmais, jo šeit iesāksies mans otrais piedzīvojums – Zviedrija.

Jāatzīst, ka man bija sagatavots un saglabāts gandrīz pabeigts rakstiņš par Islandi, par maniem darba kolēģiem, apstākļiem un nodarbēm, ko esmu tur piedzīvojis, bet kā jau tas nereti gadās modernās informāciju tehnoloģijas pieviļ. Tā notika arī šoreiz, raksts, kas bija saglabāts šeit pat pie melnrakstiem pēc kāda laika vairs nebija atrodams. Nosaukums rakstam bija, taču pats saturs nē. Tāpēc šoreiz būs jāiztiek bez visa tā, kas pazuda. Atbildot īsi un lakoniski:

  1. Islandes nacionālo ēdienu gatavoja trīs poļi,
  2. Islande ir elpu aizraujoša, skaista un noteikti unikāla valsts,
  3. Trīs mēnešos pieredzētais, redzētais un sajustais. To nevarētu izstāstīt, pat ja man atvēlētu trīs gadus. Tas vienkārši ir jāredz, jāsajūt un ja paveicas sajust, tad IZDZĪVOT.

Tas īsumā arī viss. Ja vēlies uzzināt kādus sīkumus, tad tikai dzīvē, pie tējas vai alus glāzes.

Pirmais raksts no Zviedrijas, Vaxjo precīzāk. Šeit dzīvošu, studēšu un centīšos sajust mazliet citas skandināvu valsts pulsu, ritmu un elpu.  Nezinu vai izdosies, tas arī nav svarīgi. Svarīgi ir krāt pieredzi, dzīves pieredzi tā teikt. :D  Un mācīties, izmantot to, ka tu vari ieiet jebkurā augstskolas ēkā 24 h dienaktī un mācīties. Cerams, ka tas man izdosies godam. Pat nezinu ko vēl, lai rakstu. Varbūt vienkārši strupi aprautus teikumus ar lakonisku jēgu. Willys ir mans top veikals, liels preču klāsts un cenas kā jau cenas. Dzīvoju vienīgajā studentu pilsētiņā Zviedrijā. Skolā mācās 19 000 skolēnu no kuriem ~1000 ir apmaiņas studeni. Apmaiņas studenti ir no visas pasaules. Plašāk pārstāvēts Āzijas, Indijas un Vācijas reģijons un valoda. Studentu pilsētiņa ir tiešām kā tajās amerikāņu filmās, tikai bez tā lētuma, lielajiem tusiņiem, jēlībām. Visur ir studenti, visi cenšas kko sasniegt un pārvarēt. Mums ir viena no retajām studentu pilsētiņām, kurām ir sava 100 gadīga pils. Ir grūti izstāstīt kā ir šeit, jo te viss ir pilnīgi savādāk. Šī universitāte un visa pilsētiņa ir iekārtota pēc domas: “Universitāte ir pakārtota studentiem, nevis studenti ir pakārtoti universitātei.” un šis mērķis ir sasniegts un strādā lieliski.

Šajā universitātē nav Latviešu tautas deja, bet ir ļoti daudz geocachi, ko atrast… Tā, ka beigu beigās ir win-win situācija.  Bildēs var redzēt apkārtni, mani, Kārli un studentu pilsētiņu. ;)