Zviedrija

Šodien ejot uz bibliotēku sapratu, ka neesmu nevienu ierakstu veicis par Zviedriju. Ir jau pagājis labs laiks kopš nokļuvu šeit. Tad nu par visu, pavisam īsi un konkrēti. Ja tā pavisam, pavisam īsi, tad man iet labi, man patīk Zviedrija, man patīk skandināvu valstis un šeit sakārtoti-pakārtotais dzīves veids. Bieži salīdzinu Islandi ar Zviedriju un otrādi, galvenokārt tādēļ, ka manā galvā viņas ir līdzīgas, kā ir realitātē? Realitātē daļēji tā arī ir. Jāpiekrīt mana bijušā darba devēja teiktajam, ka Zviedrijā cilvēki ir sirsnīgāki un vairāk tendēti uz ģimeniskām, ne materiālām vērtībām.

Par zviedriem.
Par zviedriem viss ir ļoti vienkārši. Viņi ir lapini. Viņi nav uzbāzīgi, vai noslēgti, viņi ir laipni. Ja tu pieiesi un pajautāsi palīdzību viņi tev palīdzēs, neatkarīgi no vecuma vai angļu valodas zināšanām, kas starp citu ir ļoti labas. Neesmu saskāries šeit ar nevienu dusmīgu un aizkaitinātu zviedru. Tādi droši vien kaut kur dzīvo, bet vai nu viņus neviens nelaiž ārā, vai tādu ir ļoti maz. Kādēļ visa sabiedrība ir smaidīga un neuzspēlēti draudzīga? – Ekonomika.

Ekonomika.
Lielais vairums sabiedrības ir laimīgi tādēļ, ka viņiem nav jāuztraucas par visām tām ikdienas sīkajām problēmām, par kurām jāuztraucas mums. Tas nenormāli atvieglo. Pensionāram šeit nav jādomā par to, cik grammus gaļas viņš varēs ēst šodien, šeit pensionārs piebrauc pie veikala ar pagaišā gada Volvo markas autombīli. Šeit pensionāri aktīvi skrien pa gājēju celiņiem (gan jau arī slēpo un slido), viņiem vienkāršī nav jāstrādā, jo ir pensijas ar kurām var dzīvot, šeit pensionāri dara visu to ko vēlas un ir ļoti aktīva daļa sabiedrības. Var jau būt, ka šeit visu redzu skaistākās krāsās kā ir patiesībā, bet pat tajā pašā Islandē ekonomiskā ziņā (ar visu krīzi) viņi dzīvo ļoti labi, bet nav tās harmonijas, šeit manuprāt tāda ir. Es nesaku, ka nauda = laime, bet nauda ļoti atvieglo dažādas dzīves problēmas un šīs problēmas jau arī ir tās, kas ļoti lielā mērā ietekmē to cik sabiedrība ir laimīga. Ja mātei Latvijā nākot ziemai jādomā kā viņa saviem trīs bērniem nopirks ziemas zābakus, tad, protams, ka šeit tas viss ir daudz vieglāk. Pat vietējā lielveikalā visas pārdevējas vienmēr ir smaidīgas, iespējams, ka veikalam ir ļoti stingra politika attiecībā uz klientu apkalpošanu un tas ir labi slēpts, labi nomaskēts viltus prieks, tādā gadījumā viņas tik labi tēlo to prieku apkalpojot tevi, ka tu neizjūti žēlumu un to cik šis darbs ir slikts, Latvijas lielveikalu tīklos tā ir ikdiena, kad pārdevēja uz tevi skatās tā it kā tu viņai maizes kumosu no mutes būtu izrāvis. Zin, šeit bērnu iebaidīt ar “Nemācīsies, nāksies Willy’ā par pārdevēju strādāt” būtu daudz grūtāk.

Par universitāti.
Nezinu, vai esmu kaut kur pieminējis, stāstijis… Universitāte ir liela, daudz studenti un ar visiem 1000 apmaiņas studentiem no visām pasaules malām mēs esam minoritāte, jo zviedru studenti ir aptuveni 18x vairāk. Ko šeit var iemācīties? – Ļoti daudz ko, par astronautu gluži nē, bet izvēle ir liela. Pašiem zviedru studentiem visās valsts universitātēs studijas ir par brīvu. Studentu ciematiņā ir viss nepieciešamais – sākot no diviem lielveikaliem, frizētavas un datorveikala, beidzot ar zirgaudzētavu, diviem klubiem un pili. Principā vari nodzīvot visu semestri tā īsti neizkustoties no sava mazā, drošā burbuļa – studentu pilsētiņas.

Par laika apstākļiem.
Ar laika apstākļiem ir mazliet savādāk. Laika apstākļi kā tādi nav, ir tikai viens – lietus. Vismaz šajos mēnešos, kad ieradāmies, tad vēl smīkņājām par faktu, kad Vaxjo ir nokrišņiem bagātākā pilsēta Zviedrijā, tagad smiekli nenāk, nav jau tā, ka briesmīgi, tikai jāpierod, ka šeit nav ļoti saulains un lietus ir pierasta lieta, bet visādi citādi pēc tempratūras neatšķiras īpaši no Latvijas.

Par geocachingu.
Šeit esot esmu atradis kādus 50 cachus. Pirmo cachu ko atradu bija izveidojis tas pats cilvēks, kas Islandē slavenos piecus alu cachus. Pārsvarā šeit cachus izvietojuši divi cilvēki – Blue Suede un Bumba.se, idejas ir ļoti orģinālas un neredzētas, piemēram, viens no micro cachiem bija noslēpts piepē, ir bijis caches arī neīstā signalizācijas kastītē, kura piestiprināta pie sienas un izskatās pat ļoti īsta. Esmu iegādājies jaunu GPS, kas visu pasākumu ļoti atvieglo, principā nevaru sagaidīt cachošanu Latvijā. Rīt dodos uz Kopenhāgenu, tad nu iespējams arī tur tiks mazliet pacachots.

Tā man iet, iet man tā – labi.